Darbaspēka importā "uzrāviena" nebūs? [papildināts]

Foto:bies
Mežā.

Papildināts:

18.01.2008 publicētajā intervijā, atbildot uz Latvijas Avīzes uzdoto jautājumu, Ekonomikas Ministrs Gerhards nenoliedza, ka "Stabilizācijas plānā" tomēr esot punkts, kas paredz "par viesstrādniekiem maksājamo nodevu samazināšanu desmit reizes". Šādi nodomi tiešā tekstā neparādās nedz pasākumu plānā, nedz tam veltītajā informatīvajā ziņojumā (skat. saites zemāk). Ldiena.lv ir ziņojusi, ka, pēc PMLP aplēsēm, šādi pasākumi varētu palielināt ievesto viesstrādnieku skaitu trīskārtīgi.

***

Anna Novicka, L-diena, par "Stabilizācijas plānu":

Kas attiecas uz darbinieku pieejamības problēmām, trešo valstu iedzīvotājiem darba tirgu netiek plānots atvērt, taču EM turpmāk apņemas gatavot darba tirgus vidēja termiņa prognozes, kā arī izstrādāt kritērijus būtiska darbaspēka trūkuma konstatēšanai.

Gribētos jau ticēt, bet ekonomikas administratoru plāni mainās kā kaleideskopā... Bez tam izteikums par "darba spēka tirgus atvēršanu" ir mulsinošs. Tirgus nav bijis slēgts...

EM pasākumu plāns ir piejams šeit, visa publiski pieejamā darba grupas dokumentācija - šeit.

Un vēl, ja neizlasījāt: "Latvijas darba devēju tēriņi darbaspēkam ceturtie mazākie ES":

Latvijas darba devēju tēriņi darbinieku uzturēšanai, tajā skaitā darba algu izmaksai, ir ceturtie mazākie Eiropas Savienībā, liecina ietekmīgās konsultāciju kompānijas "Deloitte & Touche" jaunākais pētījums, ziņo BNS.

Latvijas kompānijām pērn viens strādājošais izmaksājis vidēji 11 168 eiro (7849 latus). Vēl mazākas summas darbaspēkam tērējuši darba devēji Ungārijā (10 987 eiro jeb 7722 latus), Slovākijā (10 512 eiro jeb 7388 latus) un Polijā (10 021 eiro jeb 7043 latus).

Igaunijā darba devēju izdevumi darbaspēka uzturēšanai pērn sasnieguši 11 807 eiro (8298 latus) un bijuši piektie zemākie ES, bet dati par Lietuvu pētījuma veicējiem nav bijuši pieejami.

Ritvaram Bīderam db.lv ir smuka izmaksu un algu pēc nodokļiem tabula.

Tik daudz par nodevas pazemināšanu, lai "pielīdzinātos" kaimiņiem - vismaz Igaunijai, tik daudz par "Nav, kas strādā!" Paceliet algu - atradīsies...

Birkas: , , , , , , , , , .

Atsauces

Šī raksta pastāvīgā saite (permalink) ir http://pankukas.blogiem.lv/2008/01/17/11051.html.

Šī raksta atsauču (trackback) URI ir http://pankukas.blogiem.lv/trackback.php?id=11051.

Raksti, kas satur saites uz šo rakstu:

Komentāri

1. Pelēkais Vilks (;,;) @ 2008-01-17 12:05:14

Vēl mazākas summas darbaspēkam tērējuši darba devēji Ungārijā
====
Wow. Man likās ka Ungārija ir atīstītāka valsts par Latviju. Piemēram tur taisa ArchiCAD.

Esmu dzirdējis, ka moldāvi ar Rumānijas ES pasēm jau brauc strādāt. Saņemot Jevrosojuza pases viņi vairs nav 3šo valstu pilsoņi;)

Vispirms nemaksāja savējiem, tie aizlaidās, tagat ieved NVS pilsoņus:(

2. Pankūkas - Pētersonei! @ 2008-01-17 12:45:18

Ir jāmazina valsts - lai būtu neliela, jauka valstiņa Baltijas jūras krastā... :) db.lv komentāros kāds bija izrēķinājis cik no izaksām dabū darbinieks pēc nodokļiem algās. Īrijā bija kaut kur ap 80%, Latvijā zem 60%... Kopš 2002. gada valsts paarvalde ir "nocēlusi" darba tirgum, ja pareizi atceros, kādus 30000 cilvēkus. Un "labējas" partijas tik plāno kā ieviest vēl kādu nodokli -"Tāpat tiks izstrādāta jauna iedzīvotāju ienākuma nodokļa likuma redakcija - ar to, iespējams, apliks arī no kapitāla gūto ienākumu."

3. Pankūkas - Pētersonei! @ 2008-01-17 13:53:22

Maldos - Darbības veidam "Valsts pārvalde un aizsardzība; obligātā sociālā apdrošināšana (L)" kopš 2002. gada pieaugums ir "tikai" aptuveni 20 tūkstoši (67.8 uz 88.2 tūkstoši, 6.9% uz 8.1% no nodarbinātajiem) - dati šeit. Un daži runāja jau arī par obligāto veselības apdrošināšanu. "Labējās" partijas...

4. Pankūkas - Pētersonei! @ 2008-01-17 14:22:21

Par to OVA:

"Septītajā janvārī veselības ministrs Ivars Eglītis vēl bija par obligāto veselības apdrošināšanu (OVA) un teica (LETA), ka tas varētu būt kaut kas līdzīgs transportlīdzekļu (OCTA) apdrošināšanai. Astotajā janvārī Ivars Eglītis vairs nebija (LNT “900 sekundes”) par OVA un teica, ka esošā sistēma vēl nav sevi izsmēlusi. “Kamēr piekļuve veselības pakalpojumiem tiek nodrošināta, par pāreju uz citu modeli runāt pāragri un sasteigti,” viņš sacīja."

Veselības Ministra uzskatu un pozīciju kaleidoskops (bez [ie]spējas un resursiem, lai kaut vienu no tiem sakarīgi un pārliecinoši publiski aizstāvētu) P-P! prāt pierāda, ka TP neko nav sapratusi...

5. Jānis Iesalnieks @ 2008-01-17 16:05:36

Un visa šī cūcību eskalācija tieši laikā, kad Ekonomikas ministrs ir "nacionālās" TB/LNNK pārstāvis. Nožēlojami!

6. Agris (blondais) @ 2008-01-17 16:25:40

Par TB/LNNK. - Vienreiz piedot var, otreiz vairs nē. Žēl Kristovska un domubiedru, bet tā partija vēl vismaz trīs Saeimas nedabūs manu balsi - kamēr vecie āksti neizmirs :)
TP vispār āpši. Ai.. man tāda aizdoma, ka tie visi ministri, izņemot Šleseru un vēl kādu iespējams, piekrita pieņemt portfeli tikai prikola pēc.

7. Pankūkas - Pētersonei! @ 2008-01-17 16:42:27

@Jānis

No visa uzņēmēju prasītā ir palicis pats-pats minimums: kritēriju izstrāde t.s. "akūtā darbaspēka trūkuma" kādā nozarē izstrāde. Tāds pussolītis... pilns solis būtu koncepcijas izstrāde par "īslaicīgu", "kontrolētu" darbaspēka piesaisti, ja šie kritēriji piepildās.

@Agris

TB/LNNK varētu "laboties" nākot klajā ar priekšlikumiem - ja ne samazināt valsts paarvaldē nodarbināto skaitu, tad vairāk nepalielināt. Latvijā iebrauc vairāk viesstrādnieku attiecībā pret nodarbinātajiem un iedzīvotāju skaitu kā Lietuvā un Igaunijā. Attiecīgi - priekšlikumus: pacelt prasības minimālajai algai līdzīgi igauņiem, cietas kvotas. Izstrādāt kritērijus "augsti kvalificēts" notaikšanai. Tā problēma jau nekur nepazudīs vēl ilgu laiku...

TP, izņemot varbūt vēl Segliņu, nav apjēguši, ar ko viņiem ir darīšana. Ka ja viņi nevar tikt medijos ar pārliecinošiem pamatojumiem un skaidrojumiem saviem piedāvajumiem, viņus norullēs kā ar ceļa rulli. Kaut vai tie paši itkā kukuļi ārstiem. Iet vaļā tāda smadzeņu skalošana, ka tie esot kukuļi, - kur ir Veselības ministrs, viņa runaspersonas utt., kas būtu katrā medijā, lai blakus kukuļu izteicieniem, policistu piesaukšani utt, skaidrotu, ka:

1) par kukuļiem krimināllikuma izpratnē var runāt, ja saņēmējs ir valsts amatpersona;

2) ārsti, ja vien neieņem neieņem arī kādu likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 4. pantā uzskaitīto amatu, valsts amatpersonas nav.

8. Raimonds Meikša @ 2008-01-17 17:42:47

Tātad paņemsism to pašu draudošo imigrāciju un visu komplektu, kas tam ir sekojis Eirābijā :) - nu ka tas varētu attiekties uz Latviju. Nu, ļoti vienkārši. Kāpēc tad ir tā problēma, ka tos strādniekus vajag - tikai tāpēc, ka Latvijai kā valstij ir problēmas ar augsti kvalificētu darbaspeku - augstas pievienotas vērtības ražošanu - augstu eksportu - lieliem nodokļu ieņēmumiem - iespēju maksāt lielākas algas - vietējiem piemērots pietiekami apmaksāts darbs - vēlem augļoties un vairoties. Ja apskatamies sīkāk, tad Amidones aicinājums bērniem dalīties ar kaimiņiem savās inovatīvajās idejās, lai tik vinus atzītu un pienemtu bariņā rotaļāties :) ir tiešs aicinajums pakāst idejas un atdot peļņu citiem. Latvijā , starp citu bija kāds patents, kurš tika pardots pārdesmit reižu dārgāk :) tad, kad tas vairs nepiederēja Latvijas uzņēmumam. Protams Latvijas mediji labāk apstāstīs, ka pareizi nospiest to vai citu pogu kādam ārzemēs ražotam aparātam. Otra lieta ir bankas - nu bija tak BB audits ar atzinumu - viss OK. Kas atteicas uz kredītiem, ņēmaju reģistru un 80 000 problēmkredītu - nu nebija nekāda nojausma vidējam pilsonim, ka vajag būt uzmanīgākiem un nedzit inflāciju. Nu nevar nebūt inflacija, ja miljardu Īrijas latviesu ieved un vēl kadus 2 vaui 3 ārzemju banku filiāles, neskaitot ES naudu lietderīgajiem, ražošanu un cilvēku spēju attīstošajiem projektiem. Un visi šie faktori - nespēja saprast kas notiek, izglītības nepilnvērtība pēc 1995. gada, nespēja analizēt valstiski svarīgus procesus arī rada to fonu uz kura mums ir tas, kas ir. tas, ka humanitārā izglītība NENODROŠINA normālu valsts attīstību, vai tas, ka vidējais pilsonis nesaskata saikni starp skolas eksakto izglītību un pensijas ceineri arī ir problēmas sakne. Jo vidējais pilsonis, diemžēl, laikam domā, ka pietiek sliktajaiem sadot pa ādu un viss būs. Fakstiski, ja grib saprast procesu, tad jasak ar to, kapec ir tādi cilvēki, taāas darba spējas, tādi nodokli, tāds eksports, tāda agrīna izglītība un kā tas viss klājas viens uz otra. Neinovatīva ražošana - mazāk naudas valsts kasē - mazākas algas, nedraudzīgāka vide mazajiem uznemmējiem - vairāk brauc prom - vēl mazāk naudas kase - mazāk naudas izglītibai - vēl tizlāka ražošana - vēl mazākas algas vai imigrācija - un pa apli....

9. Pankūkas - Pētersonei! @ 2008-01-17 18:18:26

Es neesmu pārliecināts (neticu), ka tā izglītība, inovācija jun labklājība ir pozitīvi saistāma ar vēlēšanos laist pasaulē bērnus. Drīzāk otrādi - paskatieties uz nabagiem Āfrikā. Man nav ne jausmas, kas var apgriezt negatīvās demogrāfiskās tendences... sieviešu deemancipācija? :) Neies cauri. Un Islandē, kur ir apskaužami dzimstības rādītāji, ir arī viens no augstākajiem sieviešu nodarbinātības rādītājiem. Baštikam jābrauc pieredzes apmaiņā uz Islandi :)

10. Raimonds Meikša @ 2008-01-18 11:00:08

Nu, izglītība un informētība aizsargātu Latviju no BB krīzes ( 180 miljoni latu toreiz) - pārtikušāka sabiedrība - labāka politika - mazāk populisma - efektīvāka saimniekošana - labāka ekonomika. tas apts ar kredītiem apēšanai vai vagiem , ta vietā - lai pirktu iekārtas un tehnologijas un lielo kāpostu pelnītu te uz vietas.

Jaunu komentāru pievienošana šim rakstam ir slēgta.

Autors

Pankūkas - Pētersonei!

Pankūkas - Pētersonei!